Livonija - Latviju un Igauniju vienojošais
Latviešu un igauņu gēni ir krietni tuvāki, nekā latviešu un lietuviešu, vai igauņu un somu. Kāpēc tā?
Kas latviešus vieno ar "lēnajiem" igauņiem, un kāpēc igauņi tomēr mēdz būt priekšā? Vai "tālāk brauksi, ātrāk tiksi", ir atbilde uz šo noslēpumu?
Rakstā uzzināsi interesantus faktus par kopīgo vēsturi, ieteikumus, kurp doties izzināt to, kas vieno Latviju un Igauniju, kā arī vietas un pasākumus, kuri noteikti jāapmeklē, ja esi Igaunijā Latvijas Neatkarības svētku nedēļā no 11. - 18. novembrim.
Ieskats vēsturē
Jau izsenis ciltis, kas apmetās dzīvot pie Baltijas jūras, pateicoties līdzīgajiem ģeogrāfiskajiem nosacījumiem, piekopa līdzīgus paradumus. Gan kurši, gan sāmsalieši dēvējuši sevi par vikingiem, un vienlīdz nikni cīnījušies pret krustenšu iebrukumu. Tomēr, kad sākot no 12.gs. Latvija un daļa Igaunijas kļuva par daļu no Livonijas jeb Māras zemes, mūs uz vairākiem gadsimtiem vienoja arī ļoti līdzīga vēsture.
Viduslaikos Livonijā, Latvijas un Igaunijas teritorijā, bija trīs sociālās šķiras: muižnieks, priesteris un zemnieks. Dižciltīgā šķira aplika ar nodokļiem zemniekus, tostarp tirgotājus un amatniekus. Atsevišķi viņi nebūtu varējuši stāties pretī muižniekiem, taču kopā viņiem bija iespēja cīnīties pret pārmērīgu nodokļu uzlikšanu. Tirgotāji un amatnieki apvienojās un izveidoja ģildes — būtībā viduslaiku arodbiedrību. Šīs ģildes visā Eiropā apvienojās spēcīgajā Hanzas savienībā, kura pastāvēja no 1356.gada līdz 17.gs.
Avots: Eesti Rahvusraamatukogu kaardikogu
Viduslaiku Igaunijā pastāvēja 9 pilsētas..
..Tallina, Tartu, Vīlande, Vecā un Jaunā Pērnava, Hāpsala, Narva, Rakvere un Paide, no kurām 4 bija Hanzas tirgotāju savienībā.
Mūsu kopīgo vēsturi un paradumus tieši un netieši ir ieteikmējusi vācu muižniecības kultūra.
Gan Latvijā, gan Igaunijā bijušas vairāk kā 1200 muižas, kas atstājušas milzīgu ietekmi mūsu kultūrā.
Zeme un mūsu senči, kas gadsimtiem ilgi kopuši šo zemi, iedvesmo mūs joprojām tajā ieklausīties.
Maize ir visu garšu pamats. Ar savas zemes maizes garšu mutē mēs izaugam un kļūstam par savas zemes patriotiem. Caur maizi mēs iemīlam savu zemi!
Igauņi, tāpat kā latvieši, ir ļoti tuvi dabai, veic rituālus pirtī, uztur lauku sētas, audzē savu pārtiku, un nodod savas kultūras paražas bērniem.
Kätriin Huttunen
Johannes Hoimoja
Tõnu Tunnel
Näljane Nelik
Silver Gutmann
Rivo VeberPirms pavisam neilga laika gandrīz katrs lauku bērns Baltijā vasarās ganīja govis.
Kā Latvijas, tā Igaunijas virtuvē sajaukušies laiki un garšas no visdažādākajām kultūrām. Bet par pamatu vienmēr visam bijis tas, kas pieejams mūsu dabā, un tas, ko spējam izaudzēt mūsu klimatā. Tāpēc vasaras periodā ēsti daudz dažādi piena produkti, bet ziemā cūkas gaļa, skābējumi un sālījumi. Senāk ziemā tika iepirktas sālītas siļķes, jo sāls bija dārga prece, un sālsūdeni varēja lietot daudzu citu ēdienu pagatavošanai. Vienmēr esam ēduši daudz putru no rupjāka un smalkāka maluma dažādu graudu miltiem, brūvējuši alu, tecinājuši bērzu sulas, vākuši dabas veltes: ogas, sēnes, tējas.
Īpašā godā vienmēr bijusi rupjmaize. Ne velti igauņi bieži vēl nevis labu apetīti, bet gan "jätku leiba" - Lai maizes pietiek!
Tomēr mūs daudz ietekmējusi gan zviedru virtuve, no kurienes par igauņu Ziemassvētku mielasta sastāvdaļu kļuvusi asins desa, gan cūkas vai putna cepetis ar dārzeņiem, ko ienesusi vācbaltu muižnieku kultūra, gan pelmeņi, kas atceļojuši no plašās Krievijas.
Latvijas pirmo pavārgrāmatu izdeva 1795. gadā (Igaunijā jau 1781.gadā), Vidzemē, netālu no Valmieras, Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders. Ja vēlies uzzināt, kā garšojuši senie ēdieni, droši var pamēģināt tos pagatavot, izmantojot, kādu no "Tā pirmā pavāru grāmata" receptēm.
Avots: Alina Birjuk
Izgaršo Igauniju!
Tartu nenoliedzamais izglītības mekas statuss Baltijas reģionā ir saistīts ar Tartu jeb Tērbatas universitātes augsto prestižu. Līdz pat 19.gs. vidum universitātes izglītību lielākoties, ar retiem izņēmumiem, ieguva baltvāciešu un citu muižnieku pēcnācēji. Tikai pēc dzimtbūšanas atcelšanas, kas sākās no 1816.gada bija iespējams domāt par zemnieku bērnu tālāko izglītošanu.
Tartu vēsturē ir pat bijis brīdis, kad Tērbatas Universitātē studējuši vairāk latviešu, nekā igauņu.
Joprojām vēstures stundās Latvijā tiek uzsvērts Tērbatas Universitātes ieguldījums latviešu nācijas veidošanā un savas nacionālās identitātes apzināšanā. Sākot ar jaunlatviešu kustību - Krišjāni Valdemāru, Krišjāni Baronu un Juri Alunānu, turpinot ar Ati Kronvaldu un Tērbatas studentu literārajiem vakariem, pēc tam Pīkoloniju - Eduardu Veidenbaumu, Kārli Kasparsonu, Pēteri Pīpkalēju, Aleksandru Daugi u.c., tad valodniekiem Kārli Mīlenbahu un Jāni Endzelīnu, kā arī mākslas vēsturnieku, Tartu Universitātes mākslas muzeja direktoru Ernestu Felsbergu, un daudziem citiem, kas mācījušies Tartu, šeit iegūtās zināšanas ir vēlāk devušas milzīgu ieguldījumu dažādu Latvijas institūciju attīstībā.
Negaidi! Kāp autobusā, mašīnā vai vilcienā, un brauc izpētīt kopīgo un atklāt atšķirīgo Igaunijā!
Izzzini vietas, kuras jau zini un atklāj jaunas!
Kas gan var būt eksotiskāk, kā nosvinēt Latvijas valsts svētkus Igaunijā?
Esot šeit novembrī, noteikti dodies uz izcilāko Baltijas filmu festivālu un baudi vietējo mežu un lauku sētu labumus vietējos restorānos.
Igaunija ir atklāšanas vērta visos gadalaikos!
Last updated
22.10.2024