Mulgimā - tuvākie latviešu kaimiņi

Apkaimē starp Valgu, Pērnavu un Vīlandi paslēpies kāds reģions, kurš izceļas ar īpašu kultūru un dialektu. Iepazīsti Mulgimā!

Vēsturiski Mulgimā "iedzīvojusies" bagātībā, pateicoties ASV civilajam karam 19.gs. vidū. Kāds viņiem ar to sakars? Kara dēļ apstājās kokvilnas eksports uz Eiropu, un ar steigu bija nepieciešams cits izejmateriāls apģērbam, par kādu ātri kļuva lins. Mulgi zibenīgi noreaģēja uz jauno tirgus situāciju un sāka audzēt linu, kļūstot par pirmajiem igauņiem, kas spēja izpirkt savas saimniecības no muižām, un pamatoti ar to lepojoties. Lepnums gan parasti nepatīk kaimiņiem, un tāpēc nebrīnieties, ka "muļķis" aizdomīgi atgādina reģiona iedzīvotāju nosaukumu "mulk".

Par 19.gs. spožumu joprojām liecina īpašie tautastērpi un dažādi ēdieni, kas raksturīgi tieši šim reģionam. Tāpat izceļas vietējais dialekts un kultūra, kā arī sakoptās lauku sētas un daba.

Avots: Jaanus Ree, Visit Estonia

Zemkopība-Mulgimā labklājības pamats

Šeit ir Igaunijas Zemgale ar auglīgāko augsni.

Mulgimā teritorija

Tā kā Mulgimā ir daļa no Vīlandes apriņķa, tad bieži vien cilvēki pieņem, ka tās svarīgākais centrs ir Vīlande, un to kļūdaini mēdz dēvēt par Mulgimā galvaspilsētu. Patiesībā Mulgimā veido pieci bijušo luterāņu draudžu apriņķi: Helme, Halliste, Karksi, Paistu un Tarvastu, kuru centrs ir Abja-Paluoja.

Senais lepnums par piederību tieši šim reģionam nekur nav zudis, un ja vien senču vidū ir kāds, kas cēlies no Mulgimā, tev tas noteikti tiks pateikts. Jau izsenis īpaša sāncensība valda starp mulgiem un setiem, kas nekad neaizmirst viens otru pavilkt uz zoba, piemēram šajā jokā..

"Ja mulks peld pa upi un noslīkst - tā ir nelaime, bet ja izdzīvo - katastrofa, jo viņš nopirks tavu zemi."

Cauri Mulgimā 1989. gadā vijās arī Baltijas ceļš, par ko liecina gan piemiņas zīmes vairākās vietās, gan cilvēku nostāsti un pasākumi 23.augustā. Ja esi pierobežā, dodies un atzīmē kopā!

Mulgi kultūra

Lai iepazītu Mulgimaa kultūru, vislabāk vispirms doties uz Abja-Paluoja pilsētu - vēsturisko Mulgimā centru; šeit tiek runāts arī raksturīgajā dialektā.

Mulgi dialekts ir vēsturiski daudz vecāks par klasisko igauņu valodu. Mulgi tiek uzskatīts par vienkāršāko no Dienvidigaunijas izloksnēm. Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanu Mulgi dialektā runā 9698 cilvēki. Ir izdota arī mulgi-igauņu vārdnīca, ko izdevis Igaunijas Valodas institūts.

Mulgimā ir savs oficiālais karogs. Karoga zilā krāsa simbolizē ziedošos linu laukus, melnā josla un sarkanais raksts atgādina reģiona tradicionālos vīriešu svārkus, un pieci mezgli apzīmē Mulgimā pagastu skaitu.

Svarīgu vietu ieņem arī tautas tērpi – kurš gan nezina vīriešu melnos svārkus ar sarkano akcentu un augsto platmali? Šādu tērpu goda reizēs mēdz nēsāt arī bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilves. Tikpat īpaši ir arī sieviešu tērpi, kas ir vieni no senākajiem visā Igaunijā. Tērpiem piederošais izrakstītais dvielis rotāts ar Talsu saulītēm līdzīgiem ornamentiem.

Mulgi ik gadu rīko vairākus tradicionālos svētkus un festivālus, kuros godā tiek celta Mulgi kultūra ar mūziku, dejām, rokdarbiem un tradicionālajiem ēdieniem. Lielākie notikumi ir Medus festivāls Karksi-Nuiā, Mulgimā galvaspilsētas akordeonu festivāls Abja-Paluojā un Urissaares Kantri festivāls. Bet neskaitot šos lielos notikumus, katrā ciematā ir savi svētki. Svini vasaru laukos!

Mulgimā vīrietis tradicionālajā tautastērpā, melnos svārkos

Avots: Taavid Meedia OÜ, Visit Viljandi

Mulgi kultūras īpašā pieredze

Mulgi tradicionālie ēdieni

Tradicionālais igauņu Ziemassvētku ēdiens Mulgikapsad – štovēti kāposti ar grūbām un cūkgaļu – nāk no Mulgimā. Ziemā to ar šo nosaukumu atradīsi arī veikalu plauktos.

Neapšaubāms reģiona lepnums ir Mulgipuder jeb mulgi putra jeb latviešiem zināma kā bustiņbiezputra. Proti kartupeļu biezputra ar putraimiem vai grūbām, apceptiem sīpoliem un cūkgaļu. Barojošs un ļoti pamatīgs ēdiens.

Arī graudi un dārzeņi šai reģionā, kuru var dēvēt par Igaunijas maizes klēti, vienmēr ir spēlējuši lielu lomu. Piemēram, kama ir milti, kas gatavoti no grauzdētu graudu sajaukuma, kurā ir rudzi, auzas, mieži, zirņi un pupiņas. Tas radies no palikušajiem pārtikas resursiem pēc garajiem ziemas mēnešiem, ko varēja izmantot ar enerģiju bagātā izejvielā. Vasarā kamu lieto sajaucot ar pienu vai kefīru, un pievienojot sāli vai cukuru, vai arī aizvietojot kādus citus miltus vai mannā. Šodien veikalos un restorānos var atrast saldas Kamas kūkas, veselīgus jogurtus, biezpienu, pienu un pat piena šokolādi ar kamu.

Mulgimā reģions ir īpašs arī ar biezpienmaizītēm jeb Mulgi korp, kuru pildījums sākumā bija dažādas putras, piemēram mannā. Bet laika gaitā, visticamāk no latviešu virtuves, pildījumu aizstāja biezpiens. Biezpiens joprojām Igaunijā nav tik ierasts produkts kā Latvijā.

Protams neizpaliek arī sēnes, ogas, un zāļu tējas. Dabas veltes visur Igaunijā ir cieņā, un Mulgimā nav izņēmums. Tāpat tiek gatavots mājas kvass, bet pavasarī tecinātas kļavu un bērzu sulas.

Avots: Peter Paxx, Visit Estonia

Izgaršo Mulgimā

Mulgimā daba

Reģiona daba ir daudzveidīga un apburoši skaista. Šeit atradīsiet zaļas pļavas, biežus mežus, skaidrus ezerus un līganas upes, kas veido gleznainu dabas ainavu. Un kā jau visur Igaunijā, arī šeit atradīsiet klusuma pielietus purvus, kuru nelielajos ezeros variet doties peldē, bet to krastos mieloties ar ogām. Purvos bieži sastopamas ķirzakas un dažādi meža dzīvnieki, kā arī putni un reti augi.

Šis reģions ir ideāli piemērots pastaigām! Īpašs ieteikums:

Eisu jeb Õisu pastaigu taka sākas netālu no tāda paša nosaukuma muižas un ved pa senlejas pakāji, no kuras paveras skats uz atvariem bagāto Vidvas strautu un tālāk gar strauta zemāko, mežaino pretējo krastu, dodot iespēju aplūkot iespaidīgās smilšakmens atsegumu sienas. Eisu grava tiek dēvēta arī par Mulgimā Taevaskoju jeb Skaņokalnu. Kopumā Õisu pastaigu taka ir 2,6 kilometru gara.

Daba vienmēr ir bijusi svarīga daļa no vietējā dzīvesveida un kultūras. Daudzi tradicionālie svētki un pasākumi notiek laukos, atspoguļojot vietējo iedzīvotāju ciešo saikni ar savu vidi.