Izbaudi vasaras piedzīvojumu uz Igaunijas salām
Vai zinājāt, ka Igaunijā ir tieši 2317 salas un populārākās no tām ir Sāremā, Hījumā, Kihnu, Muhu un, kādreiz Latvijai piederējusī, Roņu sala!
1. Sāremā
Lielākā Igaunijas sala. Šeit atradīsi senas SPA kūrortu tradīcijas, jo Kuresāre ir jau izsenis izslavēts kūrorts ar senu vēsturi. Tā sniedzas vēl līdz Krievijas Impērijas laikiem, 19.gadsimtā. Tieši tāpēc to dažreiz sauc par Spaaremaa.
Sāremā galvaspilsēta ir Kuresāre. Tai ir ļoti sens un bagātīgs vēsturiskais mantojums un skaista arhitektūru. Tieši šo pēdējo divu aspektu dēļ Sāremā ir atzīta par vienu no top tūrisma vietām Igaunijā, kas kā magnēts pievelk tūristus no tuvienes un tālienes. Ārstnieciskās dūņas šeit ir slavenas ar savu dziedināšano spēku un ārstnieciskajām īpašībām.
Ko redzēt Sāremā salā: Kāli meteorītu krāteris, Kuresāres cietoksnis, Pangas stāvkrasts, SPA, Anglas vējdzirnavu kalns, Thule Koda, Serves zemesrags, Maasi ordeņa pilsdrupas. Ieplānojiet ģimenes braucienu uz Sāremā un izbaudiet tās skaistumu.
Kā nokļūt uz salas: No Kuivastu ostas Muhu salā (vai Virtsu ostas kontinentā) ar prāmju satiksmi. Ātram un ērtam ceļojumam no Tallinas uz Kuresāri, der apsvērt lidojumu, kas ilgst apmēram 30 minūtes. Rezervē lidojuma biļetes tiešsaistē.
Avots: Evolumina
2. Muhu
Muhu ir tāda kā pāreja starp kontinentālo Igauniju un Sāremā salu. Ja gribi nonākt Sāremā, visticamāk nonāksi arī Muhu.
Šeit esošie miegaini zvejnieku ciemi, darbojošās vējdzirnavas, lauku mājas ar niedru jumtiem apburs ar savu lauku dzīves šarmu, un ļoti iespējams, ka kaut kur ganīsies arī brieži vai aļņi. Līva ciemā esošā Muhu Sv. Katrīnas baznīca ar saviem pagānu kapakmeņiem ir viena no vecākajām Igaunijā. Visu salu iespējams iepazīt dodties pārgājienā pa dabas taku.
Ko redzēt Muhu salā: Vīnsaimniecība Luscher & Matiesen, Muhu muzejs, Pedastes muiža, Muhu strausu ferma, Katrīnas baznīca, Üügu stāvkrasts.
Kā nokļūt Muhu: ar prāmi no Virtsu ostas vai pār tiltu no Sāremā.
Avots: Rivo Veber
3. Hījumā
Hījumā ir otra lielākā sala Igaunijā. Ziemā, kad apstākļi ir piemēroti, turp var nokļūt pat pa ledus ceļu no Noarootsi (~25km garš).
Kas atšķir Hījumā no citām Igaunijas salām?! Tās īpaši tīrā un neskartā daba, kā arī dabai pietuvinātais un dabiskais dzīvesveids. Atšķirībā no Sāremā, šeit nav mūsdienīgi SPA centri vai veselības atjaunošanas kūrorti, jo pati sala ir kā SPA – vasarā daudz saules, ar nomierinošām jūras viļņu skaņām un garām jo garām smilšu pludmalēm. Sāļais jūras ūdens tiek uzskatīts par īpaši ārstniecisku ādas problēmu risināšanai un kaulu sāpju mazināšanai. Tieši Hījumā atrodas visvecākā bāka pasaulē, kura aktīvi tiek izmantota līdz pat šai dienai. Šeit uzturās daudz roņu, un pie salas krastiem iespējams doties roņu vērošanas izbraucienos. Hījumā jau vairāk kā desmit gadus notiek mājas kafejnīcu dienas, jo tieši šeit tās sākās.
Ko redzēt Hījumā salā: Kepu bāka, Ristnas un Tahkunas bāka, Hījumā lavandas saimniecība, piedzīvojumu centrs , Tuuletorn, Krustu kalns, zemesrags Sēretirps.
Kā nokļūt uz salas: Uz Hījumā atiet prāmju satiksme no Heltermaa ostas vai no Rohukilas ostas rietumu piekrastē. Var arī izmantot prāmju līniju no Hījumā (Sõru ostas) uz Sāremā (Triigi ostu). Visātrāk un ērtāk gan var ceļot ar lidmašīnu no Tallinas uz Kerdlu. Lidojums ilgst aptuveni 30 minūtes.
Avots: Priidu Saart
4. Vormsi
Vormsi sala pilnīgi pamatoti var lepoties ar savu 14. gadsimtā celto baznīcu, kas ir šīs salas vēstures un kultūras galvenais piemineklis. Apmeklējot Vormsi, noteikti apmeklē šo īpatnēji gareno ēku ar savdabīgo kvadrātveida pamatplānojumu un apskati senos gleznojumus altāra telpas griestos. Vormsi Svētā Olava baznīcas īpatnība ir tā, ka tai nav torņa un baznīcas zvans karājas virs durvīm zem augstas jumta nokares. Vēl šai nelielajā saliņā var nodoties romantiskām pastaigām vai velosipēdu izbraucieniem pa salu. Braukājot pa salas vecjiem ciematiņiem, var apskatīt tradicionālo zviedru arhitektūru. Ne par velti līdz pat 1944. gadam salas iedzīvotāji galvenokārt bija piekrastē dzīvojošie igauņu zviedri, kuru senči, iespējams, tur ieradušies jau 13. un 14.gs. no Dienvidaustrumu Somijas un Austrum-Zviedrijas piekrastes. Lielākā daļa no viņiem atstāja salu un devās uz Zviedriju Otrā pasaules kara laikā, bet vietu nosaukumi joprojām liecina par zviedru atstāto vēsturi.
Ko redzēt Vormsi salā: pasaulē lielākais apaļo krustu kopums kapos pie Sv. Olafa baznīcas, Saxby bāka, Rumpo pārgājienu taka, Vormsi lauku sēta - muzejs.
Kā nokļūt uz salas: Ar prāmju satiksmi uz Vormsi no Rohukilas Sadam Sviby ostas.
Avots: Priidu Saart
5. Kihnu
Kihnu ir īpaša vieta, jo tās iedzīvotāju dzīvesstils un kultūra ir daļa no UNESCO plašā mantojuma saraksta Igaunijā. Vēsturiskā kultūra, ko piekopj salas iedzīvotāji vēljoprojām ir dzīva - sievietes te ikdienā valkā tradicionālo tautas tērpu, auž, izšuj un ada. Arī vīrieši un bērni ir tērpti tradicionālajos tērpos. Salas iemītnieki kā sendienās ikdienā dzied tradicionālās dziesmas, piekopj senos arodus un uztur dzīvas vecās tradīcijas un rituālus gan kāzu svinībās, gan dažādās ikdienišķās darbībās, kā piemēram darinot rokdarbus vai makšķerējot. No vienas puses Kihnu ir septītā lielākā Igaunijas sala un tajā ir tik daudz ko redzēt, tomēr tā ir arī gana maza un tāpēc tā ir ideāla vieta pastaigām, zvejai, izbraucienam ar velosipēdu un iepazīšanās tūrei ar draudzīgajiem salas iedzīvotājiem! 19. gadsimtā vairums salinieku pārgāja Krievijas Pareizticīgo ticībā, kas arī ir viena no salas un iedzīvotāju īpatnībām.
Pavisam netālu no Kihnu atrodas arī Manilaidas sala, uz kuru var nokļūt ar laivu.
Ko apskatīt un darīt uz salas: Kihnu muzejs, Kihnu Svētā Nikolaja baznīca, Kihnu bāka, Kihnu vietējo rokdarbu izstrādājumu veikaliņš un izbraucieni zvejas reisā ar īsteniem zvejniekiem.
Kā nokļūt uz salas: No Pērnavas vai Munalaid ostām atiet prāmji uz Kihnu.
Avots: Priidu Saart
6. Roņu sala
Šīs salas iemītnieki no pārējām salām atšķiras ar to, ka salinieki audzē zirgus, aitas un govis. Salā pastāvīgi dzīvo apmēram 60 cilvēki. Lai gan tā ir salīdzinoši mazapdzīvota uz salas atrodas laika stacija, lidosta, osta, pasta kantoris, muzejs, ārsta prakse, skola, 2 baznīcas, bibliotēka un 2 veikali. Līdz 1944. gadam salā bija spēcīga igauņu zviedru kopiena, bet Otrā pasaules kara laikā viņi to pameta un devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Apmeklējot salu, noteikti apskatiet vecākās koka ēkas Igaunijās, kas vēljoprojām stāv un tiek ekspluatētas.
Kurš gan nav dzirdējis, ka Roņu sala pirmās brīvvalsts laikā gandrīz nonāca Latvijas īpašumā, tomēr igauņu izveicīgā diplomātija darīja savu, un salenieki izlēma palikt Igaunijas valsts sastāvā.
Ko apskatīt Roņu salā: Sv. Magdalēnas baznīca, Roņu salas jaunā baznīca, Roņu salas bāka, Roņu salas muzejs.
Kā nokļūt Roņu salā: No Pērnavas, Munalaiu vai Roomassāri (Sāremā) ostām ar prāmju satiksmi.
Avots: Stina Kase
7. Vilsandi
Tā ir vieta, kur jau 1910. gadā tika izveidots nacionālais parks. Pati sala, domājams, ir vairāk nekā 2000 gadus veca. Labos laikos tajā dzīvoja vairāk nekā 200 iedzīvotāji. Pārsvarā tie bija zvejnieki, jūrnieki un roņu mednieki. Tagad Vilsandi ir tikai viens pastāvīgais iedzīvotājs - salas sargs, bet toties vasarās šeit viesojas daudzi. Gida pavadībā no Sāremā salas līdz Vilsandi vasarā iespējams aizbrist kājām, kas ir eksotisks piedzīvojums.
Ko redzēt Vilsandi: Vilsandi Kīpsāres bāka, Harilaidas sēklis, Vilsandi nacionālais parks.
Kā nokļūt Vilsandi: Vilsandi Nacionālā parka apmeklējums jāplāno laicīgi. Turp iespējams nokļūt ar kuģi, kas kursē no Papisāres (Sāremā) uz Vikati (Vilsandi) un atpakaļ. Pārbaudi grafikus un iegādājieties biļetes iepriekš.
Avots: Mati Kose
8. Aegna
Šī sala atrodas pašā Tallinas pievārtē. Kad sākās Otrais pasaules karš, visi salas iedzīvotāji tika padzīti no Aegnas, un tā kļuva par militāro bāzi. Dzelzceļš tika pārbūvēts militārajām vajadzībām. Kuģu satiksme uz salu tika atjaunota 1961. gadā, bet bija pieejama tikai tiem, kam bija speciālās atļaujas. Tikai 1991. gadā sala tika atvērta plašākam apmeklētāju lokam.
Ko redzēt Aegnā: īpaša naktsmītne, skaista pludmale ar brīnišķīgu skatu, netālu no salas krastiem mitinās roņi, kurus var doties vērot gida pavadībā.
Kā nokļūt salā: No maija līdz oktobrim ātrgaitas katamarāns sasniedz Aegnu no Tallinas Linnahall ostas. Pērc biļeti iepriekš.
Avots: Kätriin Huttunen
9. Naisāre
Jeb Terra Feminarum atrodas tikai 12 km attālumā no Tallinas, un uz tās dzīvo tikai viens iedzīvotājs. Uz šīs salas daba ir īpaši unikāla, dēļ kā savulaik šeit tika izveidots Naisāres dabas parks. Vēstures gaitā sala tika izmantota militāriem mērķiem. 1913. gadā visi salinieki tika padzīti. Galvenokārt tie bija piekrastes zviedri, kas 1944. gadā devās bēgļu gaitā uz Zviedriju un vairs neatgriezās. Līdz 1993. Naisāre atradās Padomju Savienības militārās armijas valdījumā. Kā dzīvs apliecinājums par šiem laikiem salā joprojām ir saglabājies dzelzceļš.
Ko redzēt Naisārē: pārgājienu taka, Naissāres bāka un Naissāres kara muzejs.
Kā nokļūt uz Naisāri: No Piritas ostas vai Tallinas Zivju tirgus ostas ir regulāra prāmja savienojums ar Naissāri no maija beigām līdz septembra vidum no piektdienas līdz svētdienai. Salu var apmeklēt arī ar savu jahtu vai laivu.
Avots: Madis Rallmann
10. Pīrisāre
Šī ir sala Peipusa ezerā. Tās teritorija ir tikai 7,8 kvadrātkilometru, taču, tas, kas padara šo salu īpaši interesantu ir vecticībnieku kopiena un tās dzīvā kultūra. Uz salas ir 3 ciemati - Saare (Želatšek), Tooni (Toni) un Piiri (Robežu). Sala atrodas dabas aizsardzības zonā, jo tā ir mājvieta retām abinieku (vardes), augu un putnu sugām. Pīrisāres ciemu iedzīvotāji audzē dārzeņus, Peipusa sīpolus un zvejo. Uz salas ir divi lūgšanu nami.
Ko redzēt Pīrisārē: Vecticībnieku mājas muzejs un Vecticībnieku kapsētas. Vislabāk turp nokļūt no Tartu organizētā vienas dienas braucienā.
Kā nokļūt uz Pīrisāri: ar prāmi no Laaksāres ostas uz Piirisaari.
Avots: Rivo Veber
Informāciju par prāmju maršrutiem skatiet vietnēs www.veeteed.com un www.tuulelaevad.ee
Last updated
27.05.2024