Igaunijas Dziesmu un deju svētki

Pirmie Dziesmu svētki Igaunijā notika 1869. gadā Tartu, bet 2019. gadā Igaunija svinēja Dziesmu svētku 150. jubileju, no visas Igaunijas pulcējot ap 30 000 dziedātāju, un 70 000 skatītāju. Kopumā sastādot iespaidīgāko dziesmu svētku dalībnieku skaitu to vēsturē. 

Dziesmu svētku tradīcijas Igaunijā

Igaunijas Dziesmu svētki, kuru tradīcija aizsākušās 1869. gadā, vienoti ar latviešu un lietuviešu dziesmu svētkiem, ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 150 gadu laikā tiem ir bijusi nozīmīga ietekme uz Igaunijas identitātes un politikas attīstību. Šī tradīcija ir bagātinājusi Igaunijas valodu un kultūru. Ne vienreiz vien tā ir iedvesmojusi un iedrošinājusi tautu sacelties pret okupācijas režīmu un cīnīties par savu brīvību un neatkarību.

Igaunijā Vispārējie dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados - nākošie plānoti 2025. gadā. Taču, ņemot vērā to, ka 2024. gadā Tartu ir Eiropas Kultūras galvaspilsēta, šogad jūnijā dziesmu svētki norisināsies Dziesmu svētku dzimšanas vietā.

Ik pa pieciem gadiem notiek jauniešu dziesmu svētki, pēdējie notika 2023.gadā. Tā kā dziesmu un deju svētku sagatavošana prasa vidēji trīs gadus, paralēli notiek dažādi lielāki un mazāki pasākumi kā iesildīšanās Lielajiem svētkiem.

 Dziesmu svētku tradīcijas pamatā ir svarīgu tautas vērtību kopšana — tautas kultūras un tradīciju saglabāšana un mīlestības pret savu tēvzemi slavināšana.

Svētki sākas Tartu, kur notika pirmie dziesmu svētki, tādēļ simboliski dziesmu un deju svētki tradicionāli tiek atklāti tieši šeit. Tad, kā lāpas uguns - svētku gaisma ceļo cauri visai Igaunijai uz Tallinu, kur tūkstošiem tautas deju dejotāju sagaida šo uguni ar Lielo dejas izrādi Kalevi stadionā.

Vēlāk seko svētku dalībnieku gājiens, kura dalībnieki mēro 5 km garu ceļu, tērpušies tautastērpos un visu ceļu dziedot. Gājiens dodas no Tallinas Brīvības laukuma uz Dziesmu svētku estrādi Pīritā, kur notiek svētku atklāšanas koncerts. Uz gājiena laiku Tallinas centrs un ap Dziesmu svētku estrādi esošās ielas tiek slēgtas transporta kustībai. Gājienam seko dziesmu svētki, kas vienmēr sākas ar Aleksandra Kunileida dziesmu "Koit" (tulkojumā Rītausma), kas pavada svinīgu uguns iedegšanu tornī.

Dziesmu un deju svētki - svētki visai ģimenei! 

Gan dziesmu, gan deju svētku pasākumi notiek brīvā dabā un tas nozīmē, ka jābūt gatavam gan lietum, gan saulei, gan vējam. Tie, kas nevar svētkus vērot klātienē, skatās to norisi ar TV tiešraides starpniecību, un, pateicoties internetam, tie ir redzami visā pasaulē.

Igauņi, kas ir diezgan savrupi, dziesmu un deju svētku laikā kļūst vienoti dejā un mūzikā, tādējādi stiprinot patriotismu, un pasakoties saviem priekšgājējiem, kuru paražas šādi tiek godinātas.

Dziesmu un deju svētku īpašā sajūta nav izskaidrojama, un to var sajust tikai tad, ja esi daļa no tiem - vai nu kā dziedātājs-dejotājs, vai skatītājs. Nākamā iespēja izjust šo īpašo atmosfēru būs 2025. gadā, kad 3.-6. jūlijā notiks XXVIII dziesmu un XXI deju svētki.

Plašāka informācija par Dziesmu un deju svētkiem ir atrodama pasākuma mājas lapā.

Pievienojies svētkiem arī Tu!

2024. gada 16. - 22. jūnijs Tartu Eiropas kultūras galvaspilsētas Dziesmu un deju svētki

2025. gada 3.–6. jūlijs XXVIII Dziesmu svētki un XXI Deju svētki

2027. gada 2.–4. jūlijs XIV Jaunatnes dziesmu un deju svētki

2029. gada 29. jūnijs -1. jūlijs XXIX Dziesmu svētki un XXII Deju svētki